Urbānā biškopība
Bites pilsētās bijušas allaž. Jau ilgi pirms tam, kad cilvēks sāka kopt bites – deva tām mājvietu stropos un nosauca to par biškopību. Bišu turēšana pilsētās strauji sākusies kopš 2012. gada. Tagad gandrīz visās lielākajās pasaules pilsētās ir bišu stropi, kaut gan pilsētdravas Eiropā jau sāka veidot 19. gadsimta vidū - Luksemburgas dārza bišu drava ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šī drava ir uzskatāma par pirmo urbāno dravu Eiropā un pasaulē, jo dravā jau tās izveidošanas laikā 1856. gadā bija 20 bišu saimes. Savukārt dravu Francijas galvaspilsētā izveidoja franču modernās biškopības pamatlicējs Henrijs Hamets (Henri Louis Hamet, 1815–1889).
No biškopības viedokļa neapstrīdami galvenais iemesls, lai bites būtu pilsētā, ir liepas pilsētu apstādījumos. Pilsētu parkos, dārzos, ielu un ceļu malās aug šie majestātiskie koki, kas karstajās vasaras dienās sniedz ne tikai paēnu un dod iespēju patverties no saules stariem, bet ziedēšanas laikā patīkami reibina arī pilsētnieku miesu un garu ar savu burvīgo ziedu aromātu. Taču bites var un vajag vest uz pilsētu, tikai – jumts labākā vieta ir gadījumā, ja tur bites var izvietot, neapdraudot līdzcilvēkus, – pilsētā ne vienmēr izdodas atrast vietu uz zemes, kur bites kādam netraucētu.
Un vēlreiz: kas vispār ir urbānā biškopība? Vai bišu vešana uz pilsētas ganībām liepu ziedēšanas laikā arī ir uzskatāma par tādu? Vai tomēr par pilsētas (urbānajām) bitēm varam saukt tās bites, kas 12 mēnešus gadā pavada savās pilsētu dravās? Drīzāk jau pēdējais variants, jo ne sevišķi loģiski ir par pilsētas bišu galveno kritēriju pieņemt dravas novietojumu – uz mājas jumta. Lielajās, blīvi apbūvētajās pilsētās vienkārši nav citu iespēju, kur droši novietot bites, lai tās netraucētu cilvēkiem. Turklāt pasaules megapolēs ir cita veida kustība – tiek attīstīti pilsētu zaļie jumti – uz jumta stāda augus, sēj zāli. Loģiski, šādā vidē iederas arī bites. Taču tur, kur pilsētās vēl ir daudz vienģimenes māju, nelieli zemes gabaliņi ap māju, kā, piemēram, tas ir Latvijā, tur urbānās biškopības galvenajam kritērijam vajadzētu būt tieši ilglaicībai – bites pilsētā atrodas visu gadu un daudzu gadu garumā. Un cik lielai ir jābūt pilsētai? Nav grūti iztēloties, ka praktiski visas pilsētas Latvijā nav tik lielas, ka to dravas varētu uzskatīt par pilsētas dravām – nolieciet bites pašā pilsētas ģeogrāfiskajā centrā un raugiet, kā tās lido uz tuvāko lauku ganībām. Un pat ja arī pilsēta, kā, piemēram, Rīga, savās robežās ir samērā liela, vienalga – pavisam netālu no centra asfalta un bruģa zied augļu koki, ogulāji un puķes, nemaz jau nerunājot par pilsētas parkiem un apstādījumiem.
