Apputeksnētāji un to nozīme

Apputeksnētāji ir dzīvnieki, kas pārnes putekšņus no ziedu vīrišķajām daļām uz sievišķajām un tā nodrošina augu vairošanos. Eiropā mītošie apputeksnētāji galvenokārt ir kukaiņi:

• bites (tostarp kamenes, medus bites un vientuļo bišu sugas),

• lapsenes,

• ziedmušas,

• tauriņi,

• naktstauriņi,

• vaboles

• un citas mušas.

Apputeksnētāji ir ļoti svarīgi dabai un cilvēcei.

Eiropas Savienībā no kukaiņu veiktās apputeksnēšanas dažādā mērā ir atkarīgas gandrīz četras piektdaļas mērenās klimata joslas savvaļas ziedu un kultūraugu.

Lielākā daļa apputeksnētāju kukaiņu ir savvaļas sugu pārstāvji, bet dažas sugas tiek audzētas to ekonomiskās vērtības dēļ. Visplašāk pazīstamās ir medusbites (Rietumu medusbites Apis mellifera dažādas pasugas) un kamenes (lielā zemes kamene Bombus terrestris).

ES finansētā projektā tika lēsts, ka kukaiņu apputeksnētāju ikgadējais devums Eiropas lauksaimniecībā ir aptuveni 15 miljardi eiro. Apputeksnētāji palielina pārtikas daudzumu un kvalitāti un galu galā nodrošina mūsu apgādi ar pārtiku. ASV zinātnieki savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka no medusbišu apputeksnēšanas ir atkarīgs katrs trešais pārtikas kumoss, ko apēdam! Tādu kultūraugu, kā mandeļu, audzēšana un raža nav iedomājama bez apputeksnēšanas, ko nepieciešamajā apjomā spēj nodrošināt vienīgi medusbites. Veselīgi un sulīgi tomātu augļi ienākas un cauru gadu uz mūsu galdiem nonāk tikai pateicoties kameņu veiktajai apputeksnēšanai siltumnīcās. Dārzkopji aizvien plašāk izmanto kamenes un bites tādu augu, kā zemeņu, aveņu un krūmmelleņu apputeksnēšanai. Pēdējā laikā tiek izmantotas arī dažu sugu vientuļās bites (Osmia cornuta, Latreille, un Osmia bicornis L.). Latvijā nav milzīgu, tūkstošiem hektāru lielu ķiršu, plūmju vai ābeļdārzu. Latvijas dārzus bieži vien “nemanāmi” apputeksnē kaimiņos esošo dravu bites, taču tur, kur ir šādi lauki, bites intensīvi tiek iesaistītas apputeksnēšanā, pievedot simtiem bišu saimju.

Bet tā ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Apputeksnēšana nepieciešama arī savvaļā augošām ziedaugu sugām. Un šajā darbā, paralēli cilvēku aprūpētajām medusbitēm, klusi un nemanāmi iesaistās savvaļā mītošie apputeksnētāji.

Diemžēl, pēdējās desmitgadēs ES ir samazinājies savvaļas apputeksnētāju skaits un daudzveidība. 2016. gadā veiktajā apputeksnētāju stāvokļa vispārējā novērtējumā tika secināts, ka cilvēku darbības radīto draudu, tostarp klimata pārmaiņu un intensīvas lauksaimniecības dēļ savvaļas apputeksnētāju skaits samazinās. 2019. gada pasaules mēroga novērtējuma ziņojumā par kukaiņiem tika apstiprināta negatīvā tendence attiecībā uz kukaiņu skaitu kopumā — izmiršana draud vairāk nekā 40 % kukaiņu sugu. Visvairāk skartās kukaiņu sugas ir tauriņi, naktstauriņi, bites un vaboles (no ES Revīzijas palātas īpašais ziņojuma par savvaļas apputeksnētāju aizsardzību). Tāpēc jau šodien, kad plānojam nākotnes lauksaimniecības politiku, domājam atbildīgi, saimniekojam atbildīgi un saudzējam bites un citus savvaļas apputeksnētājus.